dejosana un muzika

Dejas un Mūzika

Vai jūs esat dzirdējuši teicienu, ka sader, kā cimds ar roku? Nu tad dejošana un mūzika ir tās lietas, kas tieši šādi sader un, piemēram dejošana bieži vien ir bezjēdzīga bez mūzikas tieši tāpat, kā cimds bez rokas arī ir gandrīz vai bezjēdzīgs, jo ko gan tu darīsi ar cimdu, ja ne to vilksi roka, un kā gan tu dejosi bez mūzikas ritma vai kādas citas ritmiskas skaņas?

Noteikti, ka mūzika un dejošana un abi šie brīvās izpausmes veidi ir attīstījušies roku rokā un ja mainās viens tad arī mainās otrs, jo es nezinu, kā varētu, piemēram dejot valsi pie mūsdienu deju mūzikas vai arī, kā mūsdienu breiku vai tektonika varētu dejot pie klasiskās mūzikas. Tieši tāpēc arī lēnām mainoties mūzikas stiliem mainās deju stili. Un tas liek secināt, ka visticamāk, ka mūzika nāca pirmā un tikai pēc tam radās dejošana. Un tas arī būtu loģiski, jo izdzirdot kādu tiešām labu deju ritmu vai dziesmu ķermenis pats sāk šajā ritmā kustēties un bieži vien sāk kustēties kāja vai arī kratīties galva. Un šīm kustībām nav ja-būt lielām, jo pat vismazākā kājas kustināšana var tikt uzskatīta par dejošanu, jo tu mūzikas ritmā kustini kādu ķermeņa daļu. Mūzikai un dejošanai ir jāiet kopā, jo lai gan mūzika ir iedomājama bez dejām, tomēr dejošana bez mūzikas liekas jocīga un cilvēki skatoties no malas noteikti padomātu, ka šis cilvēks ir traks, jo viņš lokās un kratās bez nekāda redzama kairinājuma. Bet, ja tiek spēlēta mūzika tad uzreiz šī situācija mainās un ir saprotamas šīs kustības un to cēlonis.

Mūsdienās dejošana vairs nav tik populāra, kā agrāk, bet tik un tā jebkurā vietā, kur tiek spēlēta mūzika notiek dejas un dejošana un cilvēki šādi izrāda savas jūtas, savu patikšanu un lokanību gan lai izklaidētos, gan lai iepatiktos otra dzimuma pārstāvjiem. Piemēram, padomājiet, kā klubos vienmēr ir skaļa mūzika un vidū ir novietota deju grīda, lai cilvēki tur dotos iztrakoties un parādītu savu lokanību un kustības, ko viņi ir iemācījušies.

Dejošana nav ļoti svarīga dzīves sastāvdaļa un atklāti sakot man ir grūti saprast, kāpēc cilvēki visu laiku dodas dejot un mēģina mācīties dažādas kustības un vēl vairāk ņem ātros kredītus lai varētu nosegt savas dejošanas izmaksas. Bet acīm redzot šī ir pietiekoši populāra darbība un lielākā daļa cilvēku arī izvēlas mācīties dejot un šādi iztrakoties un izpriecāties.

balets

Balets

Balets ir deju mākslas veids, kurš radās jau 15. gadsimtā Itālijā, kur sākumā tas bija vienkāršs performances stils, bet pēc tam lēnām pārtapa par to tehniski precīzo un skaisto deju mākslas veidu, ko mēs šobrīd varam redzēt baleta izrādēs. Baleta pirmsākumi ir meklējami Itālijā Luija četrpadsmitā laikā, kurš jau no bērnības bija ļoti liels mūzikas un dejošanas lietpratējs un viņš tad arī radīja pirmo oficiālo baleta skolu, kas bija Rojālo deju akadēmija, kur tad arī tika apmācīti pirmie profesionālie baleta dejotāji. Šī organizācija pēc tam tad arī apmācīja citus baleta trenerus un tos sertificēja, lai radītu pēc iespējas kvalitatīvāku deju stilu ar noteiktiem likumiem un vispārzināmām kustībām. Līdz 1830. gadiem jau Balets bija kļuvis par pierastu lietu Itālijas kultūrā un tāpēc baleta skatītāju apmeklējums samazinājās, bet šo mākslas stilu pārņēma Dānija un Krievija, kurās tad palēnām, bet pamatīgi uzplauka dažādi jauni baleta stili un dažas ļoti slavenas baleta skolas. Un tikai ap pirmā pasaules kara sākumu tad balets atgriezās plašākā Eiropas reģionā un galvenais spiediens bija tieši no dažām Krievu baleta grupām, kas bija ļoti populāras un spēja iekarot daudzu skatītāju uzmanību.

Baletā ir daudz un dažādas ļoti precīzas kustības, kuras ir jāizpilda un šis deju stils tiek pamatā dejots uz pirkstgaliem, kas tad to padara tik ļoti atšķirīgu no citiem deju veidiem. Pamata baleta kustību klāsts tika izdomāts jau Itālijā šī deju stila sākuma posmā un tāpēc daudzas kustības vēl jo projām tiek sauktas tieši Franču valodā. Bet gadiem ejot jaunās kustības, kas ir nākušas klāt ne vienmēr tiek sauktas franču terminos un tāpēc baleta valoda var tikt uzskatīta par pamatā Franču, bet ar dažādiem dialektiem. Baletam ir dažādi stili sākot no romantikā baleta līdz klasiskajam baletam un jaunmodīgajam neoklasiskajam baletam, un katrs no šiem stiliem ienes savu elpu uz skatuves un lai kārtīgi izprastu šī deju stila un šīs mākslas būtību ir jāredz tie visi, jo noskatoties vienu ir tas pats, kas paskatīties uz kubiku no vienas malas un teikt ka tas ir plakans.

Jaunās paaudzes baleta skolotājiem un mācekļiem ir jāmāk un jābūt dabīgiem visos baleta stilos, kas padara šo mākslu vēl tik daudz sarežģītāku un lai kļūtu par labu baleta dejotāju ir nemitīgi jātrenējas un kā šie treniņi apstājas, tā iemaņas ātri vien pazūd, jo šajā deju stilā tiek izmantoti daudz un dažādi muskuļi, kas ikdienā netiek speciāli trenēti. Bet kopumā balets ir kļuvis par neatņemamu dejas mākslas sastāvdaļu un mūsdienu baleta izrādē tiek iekļauti arī citu deju stilu elementi un kopumā tiek veidots pilnvērtīgs šovs kas vienmēr liekas interesants un aizraujošs, bet arī nopietns un romantisks.

karsejmeitenes

Karsējmeitenes

Karsējmeitenes, jeb karsējas, kā arī viņas mēdz dēvēt ir tas deju veids, kas tiek pielietots dažādu spēļu puslaikos, lai uzmundrina’tu gan komandu gan arī skatītājus rādot gad dažādus deju soļus gan lēkājot un protams arī izsaucot dažādus uzmundrinošus saukļus. Amerikā vien tiek lēsts, ka ir vairāk kā 1.5 miljoni karsēju un pateicoties dažādām filmām par karsējmeitenēm visā pasaulē šis deju veids ir guvis ļoti lielu popularitāti un atpazīstamību.

Karsēju aizsākumi ir meklējami jau 18. gadsimtā, kad dažādos sporta pasākumos tika veidotas organizācijas, kas centās uzmundrināt sportistus un, protams, arī skatītājus ar dažādiem saucieniem. Sākumā karsēšana jeb uzmundrināšana bija tikai vīriešu nodarbe un parasti tie bija studenti no tās pašas komandas, kas spēlēja uz laukuma, kuri atbalstot savu komandu kliedza dažādus saukļus, kā “ātrāk”, “stiprāk”, “tālāk”, “uz priekšu!” utt. Un tā tas turpinājās līdz pat 1920. tajiem gadiem, kad šajā nodarbē sāka iesoļot arī sievietes, un pēc dažādiem datiem pašlaik sievietes sastāda 97% no uzmundrināšanas dejām un tāpēc arī mēs visi zinām vārdu karsējmeitenes nevis karsēji. Sākumā karsējmeitenes darīja to pašu, ko vīrieši un kliedza dažādus saukļus un lēkāja uz laukuma. Bet pamazām līdz ar otrā pasaules kara sākumu kad vīrieši lielākoties visi devās karā, tad sievietes pārņēma stafeti un sāka organizēt kartografētas dejas mūzikas ritmā un pamazām izveidoja šo deju stilu līdz tam, kāds tas ir redzams pašlaik. Un, jo atvērtāka kļuva kultūra, jo arī īsāki palika šo meiteņu tērpi, kas tad arī noveda pie mūsdienu skaistajām karsējmeitenēm, kas ar saviem augumiem un kustībām uzmundrina fanus, kas pārsvarā ir tieši vīrieši.

Lai gan sākumā karsējas bija tikai koledžas sporta veidos, tomēr pamazām šī nodarbe nonāca arī līdz lielajiem profesionālajiem sporta veidiem un 1950. gados sāka organizēties pirmās profesionālās karsējmeiteņu grupas, kas dejoja gan amerikāņu futbola gan basketbola un arī futbola puslaikos. Un mūsdienās pamatā karsējmeitenes ir redzamas tieši basketbolā un amerikāņu futbolā, kur tad ir gan profesionālās līgas gan arī amatieru līgas gan augstskolās gan arī vidusskolās.

Bet karsējmeitenes, lai gan skaisti dejo un uzmundrina skatītājus, tomēr ir viena no visnedrošākajām deju nodarbēm, jo piramīdas un bīstamie triki, ko šīs meitenes rāda var būt diezgan bīstami un nokrišana no liela aukstuma bieži vien beidzas ar lauztiem kauliem un stipriem sasitumiem. Karsējmeitenēm ir vissliktākā statistika, kas attiecas tieši uz nopietniem savainojumiem un tas savukārt parāda cik bīstams ir šis sporta veids, un kopumā karsēju pasaulē ir bijušas vairāk kā 100 tiešām nopietnas nelaimes kur iesaistīta ir nāve vai nopietna sakropļošana. Tāpēc jaunajām karsējām ir jābūt ļoti uzmanīgām un jātrenējas ļoti ļoti daudz, lai šādai negadījumi nenotiktu!

dejosana

Kāpēc mēs dejojam?

Mēs taču visi zinām, kas ir dejošana un kad redzam kādu kustamies mūzikas ritmā uzreiz varam saprast, ka viņš dejo. Bet kas tad īsti ir dejošana un kāpēc mēs vispār dejojam?

Dejošana jau no seniem laikiem ir bijis veids, kā socializēties, sadraudzēties un piesaistīt savas otrās pusītes uzmanību. Lai gan cik banāli tas neizklausītos, bet dejošana tiek izmantota, lai piesaistītu pretējo dzimumu tieši tāpat, kā tiek izmantota nauda vai skaists augums un tie cilvēki, kas prot dejot ar šīm prasmēm parāda saviem skatītājiem, ka viņiem ir labi gēni un viņi prot valdīt pār savu ķermeni. Ja mēs salīdzinātu divus cilvēkus, vienu, kurš māk dejot un otru, kurš to neprot, tad uzreiz liktos, ka tas kurš prot dejot ir ekstraverts, viņš prot labi komunicēt un viņš ir daudz aktīvāks un jautrāks, bet tas, kurš neprot dejot liksies mazliet dīvains, kluss un sociāli neaktīvs. Ja tu esi iemācījies dejot, tas nozīmē, ka tu proti valdīt pār savu ķermeni un tas arī parāda pretējā dzimuma pārstāvjiem to, ka tev ir koordinācija, nav nekādas slimības un tātad tas liek viņiem zemapziņā saprast, ka tavi gēni būs pietiekoši labi, lai ar tevi varētu reproducēties.

Bet dejošana noteikti nav tikai domāta tāpēc, lai piesaistītu savu otro pusīti, un nereti mēs mūzikas ritmā dejojam arī vienatnē, kad neviens neskatās. Lai saprastu, kāpēc mēs tā darām sākumā ir jāapskata tas, kāpēc tad mums patīk mūzika. Mūzika dod mums labas emocijas, tā uzmundrina mūs un stimulē mūsu smadzenes, nu tad lūk arī dejošana var stimulēt tieši tās pašas smadzeņu daļas, ko mūzika un ja abas lietas tiek darītas kopā, tad ir iesējams panākt dubultu efektu. Dejojot mēs atbrīvojamies, mazinās stress un kopumā uzlabojas garastāvoklis, jo mēs atbrīvojamies un ļaujamies mūzikas ritmam, kas ir ļoti nepieciešams mūsdienu saspringtajā dzīves ritmā. Nav nozīmes, kādu deju žanru tu izmanto, sākot no breikošanas un beidzot ar baletu, visi šie deju veidi padara tevi priecīgāku un dod tev laimes sajūtu.

Dejošanai ir vēl viens aspekts, ko mēs neapskatījām un tas ir tāds, ka skatītājam, kas vēro dejotāju bieži vien gribās viņam pievienoties un veikt tieši tās pašas kustības tādā veidā labi pavadot laiku un izveidojot ne-vārdisku saikni starp tevi un tavu partneri. Redzot dejotājus bieži vien ir redzams, ka dejo pārī sieviete un vīrietis un tādā veidā tie abi dalās ar šīm emocijām un izprot viens otra kustības, veidojot tandēmu, kas jau ir sadarbība starp diviem prātiem darot vienu un to pašu darbību.

Atbilde uz to, kāpēc mēs dejojam nav viegla un tur ir iesaistīti ļoti daudz aspekti sākot no vienkāršas garastāvokļa uzlabošanas un atslābināšanās līdz savas otras puses piesaistei, vai vienkārša mūzikas ritma izjušanai, ļaujoties savam ķermenim kustēties šajā ritmā. Bet viens ir skaidrs – cilvēki ir dejojuši pagātnē, dejo tagadnē un arī dejos nākotnē, jo šī nodarbe ir teju vai mums iedzimta un pat bērnam izdzirdot mūziku, kas viņam patīk viņš noteikti kustēsies līdzi mūzikas ritmam, un it sevišķi, ja viņam priekšā to parādīs viņa vecāki.

deju stili

Deju dažādība

Dejošana ir viens no mūsu sociālākajiem komunikācijas veidiem un to dara visās kultūrās un visādi gadagājuma cilvēki, bet parasti dejo tieši jauni cilvēki, kas tādā veidā izrāda savu brīvību, dzīvesprieku un lokanību. Dejošanas veidi ir izveidojušies daudz un dažādi un tie arī nemitīgi mainās un iet līdzi gan laikam gan arī mūzikas ritmiem, kas pašlaik ir populāri. Dejošanas attīstībai būtu jāveltī vesels raksts, bet šodien es tieši gribētu apskatīt dažādos deju veidus:

Tradicionālās dejas – Tradicionālāsdejas ietver sevī tādus deju žanrus, kā stampāšanu(tap dance), džeza dejas, balles dejas, disko dejas un Boogie-woogie dejas. Šīs dejas kopumā sastāda dejas, kas ir bijušas pasaulē jau gadu desmitiem ilgi un kurās tiek izmantota veclaicīga mūzika.

Brīvā stila – Brīvā stila mūzika ir izveidojusi lielu piekrišanu un tāpēc arī brīvā stila dejas, kā lēkāšana, Boogijs un Neona dejas (neonstyle) ir populāras starp dažāda gadagājuma cilvēkiem, bet šīs nav ielu dejas bet gan tieši brīvā stila, kur dejotājs pats var izpaust un veidot savus deju ritmus. Un šeit tad arī ietilpst dejas, kas nav iekļautas citās kategorijās.

Ielu dejas – Ielu dejas pašlaik ir populārākais deju stils un šajā kategorijā ietilpst gan Breika dejas gan dažādi hip-hopa elementi un arī džerkošana, twerkošana, klauna gājiens, un dažādi citādi mazāk zināmi dej stili. Šeit m=amatā ir tās dejas, kas redzamas dažādās ielu dejošanas filmās un tāpēc arī šis stils tiek popularizēts!

Elektronisās mūzikas dejas – Pie jaunākās un populārākās elektroniskās mūzikas arī ir iespējams dejot un šeit tad ir tādi deju stili, kā graindošana, brīvais steps, disko dejas, elektro dejas, lēkāšana, shuffle un vēl citi mazāk zināmi stili. Kopumā šīs dejas ir populāras tieši nakts klubos un citās vietās, kur tiek spēlēta jaunākā tipa mūzika.

Vēsturiskās dejas – Vēsturiskās dejas sevī ietver gan Folka dejas gan tādas, kā lauku dejas un arī pus klasiskos deju stilus un baskāju dejas un būtībā ir visi deju stili, kas ir dažādu valstu tradīcijās un tāpēc arī mūsu dziesmu un deju svētku tautiskās dejas tiek ietveras pie vēsturiskajām dejām.

Latīņamerikas dejasLatīn-amerikas dejas ir zināmas, kā vienas no skaistākajām un mundrākajām dejām ar visliekāko kustību amplitūdu un šeit tiek ietverta mamba, rumba un samba un citas līdzīgas dejas, kur ir jāgroza gurni un tās var dejot vai nu vienatnē vai arī pārī. Parasti latīnamerikas dejas tiek uzskatītas par vienas no “seksīgākajām” dejām, un vīriešiem parasti patīk skatīties, kā sievietes tās izpilda!

Swinga dejas – Un pēdējā kategorija, ko šodien apskatīsim ir swinga dejas, kas mūsdienās vairs nav populāras, bet šeit tiek ietverti tādi stili, kā jeivs, leroks, dename un balboa. Kopumā swinga dejas vēl jo projām ir sastopamas dažādās pasaules vietās bet to popularitāte ar katru gadu sarūk.