joga fitness

Dejas un veselība.

Cilvēki dejo jau gadsimtiem ilgi. Tas sagādā gan emocionālu prieku, gan ļoti labi iespaido mūsu fizisko ķermeni.

Pareiza dejošana var ‘’savākt’’ ķermeni, padarīt to noturīgāku pret slimībām, paaugstināt kopējo ķermeņa tonusu.

Nodarboties ar sporta deju dejošanu var sākt jebkurā vecumā – sākot no ļoti agra un beidzot jau ar cienījamu vecumu.

Dejošana laba ir tāpēc, ka neprasa pārforsētas slodzes: iesācēja organisms var pakāpeniski pierast pie augošās slodzes un sarežģītākiem uzdevumiem, kuri parādās treniņu laikā. Dejošana notiek dažādos tempos – liels temps ar lielu fizisku slodzi nomainās ar lēnu tempu un lēnām kustībām. Tas arī ir ļoti labi gan iesācējiem, gan profesionāļiem.

Dejas ļoti labi attīsta kustību koordināciju.

Tik tiešām, reti kad, dejotāji ir neveikli, ar asām kustībām un nepareizu stāju. Cilvēki, kuri dejo, brīnišķīgi pārvietojas lielā cilvēku pūlī, nekad vai reti kad aizķeras aiz pretimnākoša cilvēka, nekad neuzkāpj uz ķepas sunim vai kaķim, nemaz nerunājot par cilvēku kājām.

Dejas veicina labas stājas veidošanos.

Dejas veicina ne tikai labas stājas veidošanos bet veicina arī skaistas gaitas veidošanos. Pat, ja jums kādreiz ir izdevies redzēt, ka no deju laukuma projām aiziet sakumpis partneris un ar neglītu gaitu – partnere, tad, lūdzu, nedomājiet, ka tās ir dejošanas sekas. Varbūt, partnerim padusēs spiež fraka un viņš pavisam nejauši, kāda figūras izpildes laikā, partnerei, ar papēdi uzkāpa uz kājas…kuram tad te būs skaista gaita!

Dejas attīsta elpošanas sistēmu.

Tik tiešām, dejas ļoti labi attīsta elpošanas sistēmu, jo tikai profesionālie dejotāji var traukties ar neaprēķināmu ātrumu pa parketu, izdejojot sarežģītus elementus , ne uz brīdi neapstāties un vēl dejas laikā paspēt ar savu partneri apspriest konkurentu kļūdas, tiesnešus, viņu pašu nepareizi izdejotos soļus! Regulāra dejošana, patiešām, reāli palīdz atbrīvoties no saaukstēšanās slimībām, bronhītiem, kā arī atvieglo slimības gaitu slimniekiem, kuriem ir astmas lēkmes.

Ir zināms, ka dejas pagarina cilvēka mūžu, veicina organisma kopēja tonusa uzlabošanos, saglabā cilvēka darba spējas un dzīvesprieku līdz mūža pēdējām dienām.

Vai jums ir kādreiz nācies sastapt depresīvu dejotāju, kurš jau ir pensijā? Nē? Man arī nav gadījies, jo tādu vienkārši nav! Kādu ļaunumu dejas var nodarīt, atbilde – nekādu! Bet, diemžēl, arī dejotājiem ir savas vājās vietas – un tās ir kājas. Kājām ir jāiztur liela slodze.

Bet, problēmas ar kājām, bieži vien ir problēmas ar apaviem. Apavi, šajā sporta veidā, ir tieši tas elements, uz kura nekādā gadījumā nedrīkst ekonomēt. Apaviem jābūt mīkstiem, ērtiem, vajadzīgā izmēra un vajadzīgā platuma.

Partneriem ir jābūt atbilstošiem augumiem, ja tādi tie nav, tad var veidoties mugurkaula izliekums. Tāpēc tiek uzskatīts, ka ideālā starpība, partneru augumos drīkst sasniegt 10 – 15 centimetru. Tas ir noteikts ne tikai estētisko apsvērumu dēļ , bet arī dejotāju fiziskās veselības dēļ.

Kādreiz mugurkaula izliekums veidojas tad, kad dejotāji nepareizi dejo Eiropas dejas. Tātad, nepareiza dejošana ir kaitīga mūsu veselībai!

skrejejs staipas

Dejas atzītas par sporta veidu.

 

1997. gada 8. septembrī sporta deju pasaulē notika svarīgs notikums – šajā dienā Starptautiskā Olimpiskā komiteja paziņoja par sporta deju uzņemšanu Starptautiskajā Sporta Deju Federācijā.

Agrāk dejas tika uzskatītas par mākslu. Mūsdienās balles dejas uzskata par ‘’artistisku’’ sporta veidu. Kāpēc dejas var uzskatīt par sportu? Tāpēc, ka tās no dejotāja pieprasa tādas īpašības, kuras lielākoties ir raksturīgas sportistiem

Fiziskais spēks.

Balles deja, ņemot vērā to intensīvumu un sarežģītos elementus, var salīdzināt ar dejām uz ledus.

Lokanība un koordinācija.

Šīs īpašības ir vajadzīgas lai varētu veikt manevrus uz parketa izpildot dažādas figūras un līnijas. Līdzības varam saskatīt ar tādiem sporta veidiem, kā lēcieni ūdenī, burāšanas sacensības, sērfings, basketbols, pat futbols, mākslas vingrošana.

Ritma sajūta.

Visiem balles deju sacensību dalībniekiem vajag nodemonstrēt savu mūzikas un ritma izjūtu, tieši tāpat, kā tas ir vajadzīgs mākslas vingrošanā.

Izturība.

Sporta deju sacensības notiek vairākos etapos. Katrā etapā dejotājiem jānodejo 5 dejas, kuras ilgst 2 minūtes. Pētījumi, kuri tika veikti 1996. gadā, parādīja, ka dejotāju muskuļi un elpošanas ritms pēc 2 minūšu dejošanas atbilst tādiem pašiem rādītājiem, kā velosipēdistiem, peldētājiem un skrējējiem, kuri ir veikuši vidējas distances.

Disciplīna un komandas gars.

Sporta dejas – komandas sports. Par komandu var būt viens pāris. Komandu var sastāvēt no 8 pāriem – 16 cilvēkiem. Disciplīna šeit ir ļoti stingra, jo visiem pāriem vajag kontrolēt savu atrašanās vietu, nesaduroties ar citiem pāriem.

Grācija un stils.

Līdzīgi kā daiļslidošanā un mākslas vingrošanā arī sporta dejās veiksme lielā mērā ir atkarīga no plastiskām kustībām un no skaista, deju pāra, vizuāla skata. Augstākā līmeņa sportisti, jebkurā sporta veidā, izturas pret savu sirds lietu pašaizliedzīgi. Visi šie sporta veidi ietver sevī sacensības un paredz tādu dalībnieku līmeni, kuriem ir iespējams tālāk piedalīties dažādos sporta pasākumos. Bet neviens no šiem sporta veidiem neatbilst kritērijiem ‘’Ātrāk, augstāk, tālāk’’. Droši vien tiem labāk derēs – ‘’precīzāk, graciozāk, artistiskāk’’.

Sporta dejas – tas nav hobijs, tas ir dzīves veids.

Ja aizraušanās ar dejām ir nopietna, tad galvā visu laiku ir tikai dejas. Nav svarīgi, vai tu ēd pusdienas, brauc autobusā, klausies mūziku – ausīs tev visu laiku skan deju mūzika un tu skaiti ritmu, iztēlojies kustības un apsver jaunas idejas. Citādāk nemaz nevar būt. Jo treniņi tik ātri beidzas un kad tu uz tiem atnāc, tev jau ir jāzina, ko tieši tu gribi mēģināt dejot. Treniņi pārsvarā notiek katru dienu, dejotāji paši izvēlas, viņi grib dejot ar treneri vai vieni paši.

Augsti rezultāti nenāk tāpat vien – ir jāiegulda milzu darbs, lai tos sasniegtu. Bet galvenais ir domāt, meklēt jaunus, oriģinālus risinājumus.

kids jumping

Kas ir jāzina, ja jūsu bērns dejo.

Skaista stāja, lokanība, koordinācija, līdzsvars, pieradums ar cieņu izturēties pret pretējo dzimumu. Dejošanā ir tik daudz plusu, ka arvien vairāk un vairāk vecāku izvēlas vest bērnus uz deju zāli. Šajā izvēlē vārēs izvairīties no daudziem vilšanās brīžiem, ja jau laicīgi būs iespēja zināt mīnusus. Tipiskās bērnu dejošanas problēmas komentē psihologi.

Daudzus jautājumus vecāki risina balstoties uz citu pieredzi. Vienmēr ir iespēja griezties pēc palīdzības pie citiem, kuri jau bija saskārušies tieši ar tādu pašu problēmu. Tāpēc diez vai vajag “atklāt jaunu Ameriku” bērnu dejošanā.

Tomēr, vienmēr ir lietderīgi ieklausīties speciālistu padomos, salīdzināt viņu ieteikumus ar savu pieredzi un atcerēties, ka darbā ar sportiskajiem rezultātiem, vienmēr ir jāatceras par mazo dejotāju psiholoģisko komfortu.

Jo ātrāk, jo labāk?

Pieaugušie parasti domā, jo ātrāk bērnu atdos dejot balles dejas, jo ātrāk viņš sāks priecēt ar rezultātiem. Vai tas tā ir?
Dažas mammas atdot bērnus dejot jau tad, kad viņiem knapi ir palikuši trīs četri gadi un pat nenojauš to, ka tā var viņiem ļoti nodarīt pāri. Ja nu vienīgi treniņš tiek uzskatīts kā spēlē, tad jā, tas var nākt mazulim par labu.

Viņš attīstīsies fiziski un psiholoģiski sāks saņemt apmierinājumu. Tādā gadījumā ir jāsaprot, ka treniņi nevar bērnam būt pārlieku liela slodze. Lai viņš dejo un priecājas, tā, kā var. Nedrīkst likt tam trenēties un rāt viņu, ja viņš to negrib darīt, vai arī ja viņam kaut kas nesanāk. Un tomēr vispiemērotākais vecums balles deju uzsākšanai ir seši – septiņi gadi. Ne jau par velti tieši šajā vecumā bērni sāk apmeklēt skolu.

Septiņos gados bērnam jau kaut mazliet ir noformējusies psihe un šis vecums ir vairāk piemērots arī fiziskajai slodzei. Tāpēc padoms vecākiem – nevajag steigties! Panākumi dejās vairāk ir atkarīgi no vēļēšanās, tieksmes un dotībām, nevis no maksimāli agrāka ‘’starta”.

Vai viņš spēs?
Lai uzzinātu vai bērnam ir dotības dejot, nav obligāti sūtīt viņu uzreiz pie trenera. Var sākt ar mūziku mājas apstākļos.

Viena no visdrošākajām metodēm, kā to pārbaudīt, ir vērot, kā reaģē bērns, kad tiek ieslēgta mūzika.

Ja, viņš kaut mazliet, nav izmainījies dzirdot jautru, ritmisku mūziku, nesmaida un nelēkā dzirdot sambas melodiju, visticamāk, ka viņam labāk derēs citi, aktīvi sporta veidi.
Ja viņš ir temperamentīgs, artistisks, ar prieku reaģē uz mūzikas skaņām, droši vien, ka dejošana ir viņam atbilstošs hobijs. Kad bērns paaugas un sāk labāk saprast mūziku, tad sitot plaukstas var pārbaudīt viņa ritma izjūtu. Bērna komplekcijai – nav nozīmes.

Bet ja viņš negrib?
Kādreiz vecāki, mammas vai tēvi, ignorē bērna ‘’negribu’’, cerot uz to ‘’ka paaugsies un pateiks paldies’’. Vai ir vērts piespiest bērnu iemīlēt dejošanu vai vismaz padarīt to par ieradumu dejot?

Domāju, ka viss ir atkarīgs no bērna nevēlēšanās pakāpes dejot. Ja viņš vienkārši saka, ka negrib, tad var pamēģināt pierunāt viņu aiziet uz dažām nodarbībām. Ja pēc 3 – 5 nodarbībām interese neparādīsies, piespiest nav nozīmes.

Vecākiem nevajadzētu savu neapmierināto vēlmju dēļ spiest uz saviem bērniem. Ir jāļauj viņam pašam izvēlēties sev hobijus.

Protams, ka ar varu bērnus atdod dejot nevajag, jo tas var izraisīt bērnā nepatiku pret dejošanu, viņš var sākt darīt visu par spīti vecākiem, kuri mēģina viņu pierunāt iet uz dejām. Viņš nedejos. Nemaz nerunājot par skaistu un labu dejošanu.

Vecākiem ir jāsaprot, ja bērni negrib, nav ko viņus uz turieni vilkt, un nevajag likt viņiem mainīt savus uzskatus un panākt to, lai viņi saprot vecāku ’’gudro’’ lēmumu. Vienīgais, ko vecāki var darīt, tas ir pamēģināt bērnā pamodināt interesi par dejām. Kā to izdarīt? Var apmeklēt konkursus, uzstāšanos, paskatīties video. Ja vecāki redz, ka bērns ir kaut mazliet izrādījis interesi, tad var sākt ar bērnu runāt.

koncerta dejošana

Mūsdienu deja.

Mūsdienu deja – tas ir kaut kas evolucionējošs, kaut kas tāds, kam ir tieša saskarsme ar mūsdienām. Mūsdienu dejās visu laiku, nepārtraukti tiek izdomātas jaunas kustības. Dejotāji necenšas visu laiku izmantot jau esošās kombinācija, viņiem ir svarīgi izzināt un sajust savu ķermeni, tāpēc viņiem ir svarīgi, lai kustības ir jaunu vēsmu pilnas. Mūsdienu dejas – nepārtraukts darbs ar savu ķermeni, savu fizisko dotību attīstība: spēka, lokanības, plastiskuma, izturības. Mūsdienu deja, tā ir brīvo stilu neaptverams salikums, tajā trenētais dejotāja ķermenis var izdarīt visu, uz ko tikai ir spējīga viņa vai horeogrāfa fantāzija.

Galvenais mūsdienu deju uzdevums – iziet ārpus ierastajiem ‘’iekaltajiem’’ kustību rāmjiem. ‘’ielaist kustību savā ķermenī, savās sajūtās’’ un ‘’ļaut tam visam notikt’’. Tieši tad arī notiks brīnums – tas, kuru sauc par ‘’Deju’’.

Nodarbību laikā tiek izmantotas dažādas struktūras un pieejas:
Ķermeni attīstoši vingrinājumi, pamats, kurš ļauj dejas laikā izmantot tēlaino domāšanu, palīdzēs fokusēt uzmanību telpā (iekšējā un ārējā), svarā, saasinās jūtīgumu un tā uztveri.

Vingrojumi uz grīdas, kuri tiek virzīti uz to, lai ķermenis tiktu atbrīvots no sasprindzinājuma un blokiem dažādās ķermeņa daļās, sagatavos elpošanu, artikulāciju un dziļos ķermeņa muskuļus.

Vingrojumi stāvus palīdzēs koncentrēties uzmanībai darbam ar locītavām, smaguma centra pārvietošanai, balsta stiprināšanai. Mūsdienu dejas bāzes programmas ir: balanss( balansa pārcelšana), artikulācija (impulss, inerce), gravitācija (smaguma centrs, darbs ar svaru), partneris. Nodarbības tiek veidotas kā pētnieciskais – piedzīvojumu materiāls ar dažādām tēmām. Nodarbību mērķis – doto jēdzienu ķermeniskā pieredze, sakarību nodibināšana starp tām, kā arī artikulāciju atšķirība starp tām.
Nodarbību struktūra:

Praktiskā nodarbība – veltīta tieši ķermeņa praksēm, kustībai un dejai.
Pētnieciskā daļa – artikulācija un sava ķermeņa izpaušana, dotās informācijas apmaiņas process starp dalībniekiem un diskusijas.

Deja MODERN (CONTEMPORARY) parādījās kā protests pret baletu, kā protests pret tā pasakainajām formām. Baletā, kā jau zināms, ir 172 kanoniskās pozīcijas. Modernajā dejā šobrīd ir vairāk par vienu miljonu diviem tūkstošiem, un neviens pat nezina, vai tas ir beigu skaitlis vai nē.

Atšķirībā no džeza vai klasiskās dejas šis virziens tika radīts uz kādas konkrētas personas radošuma pamata. Galvenie dejas MODERN principi ir: atteikšanās no kanoniem, jaunu tēmu un oriģinālu deju sižetu ieviešana.

Tā īsumā tiek saprasts termins modern. Tas ir, ne tikai ķermeņa kustību, bet arī sajūtu, kuras dzimst dejas laikā un dvēseles stāvokļa summējums. Kādreiz, to sauc par deju galvai, filozofisko deju. Moderna mērķis – tā ir harmonija ķermenī, dvēselē un galvā, kā arī šo visu trīs komponentu kopumā. Šeit ir daudz kustību, kuras izskatās atslābinātas, lēnas, līdzīgas jogas vingrinājumiem. Nav efektīgu džeza pozu, viss ir līgans un plūstošs. Moderns sniedz lielu labumu, bet ar to der nodarboties tad, kad jau ir sasniegta zināma fiziska sagatavotība.

Modernam ir pieņemams jebkurš muzikālais noformējums, sākot ar ērģeļu dievīgajām skaņām un beidzot ar mašīnu rūkšanu, cilvēku runāšanu vai klusumu.
Moderns – tā nav tikai tehnika, tā ir pasaules uztvere. Emocionālā bagātība – tā ir moderna priekšrocība.

Galvenā modern deju atšķirība no citām dejām – gravitācijas izmantošana un darbs ar sava ķermeņa svaru. Modern dejā piedalās viss ķermenis, tas nozīmē, ka par kustību pamatu kalpo mugurkauls. Un tieši darbs ar mugurkaula kustīgumu ir modern deju pamatā.

Modern dejas ideja ir ļoti svarīga. Tieši tā palīdz dejai kļūt emocionālai un ar jūtām ‘’pārpildītai’’. Cilvēks, kurš atrodas skatītāju zālē , ieslīgst ķermeņa grafikas un mūzikas okeānā. Skatītājs nejūt kaimiņus, nejūt zāles ierobežojumu, viņš pilnībā ieslīd izplatījumā, kur notiek darbība, pārceļas uz paralēlo realitāti – deju realitāti.

brakedance

Deju etiķete.

Jau no seniem laikiem cilvēkiem patīk dejot. Šī mīlestība nav zudusi arī mūsdienās. It īpaši populāras dejas ir jauniešu vidū. Tāpēc, mācīties dejot vajag sākt jau agrā bērnībā, sākot ar tautiskajām dejām. Cilvēki, kuri māk dejot, nekad nejutīsies ierobežoti kompānijās, ballēs, kur pieņemts dejot labas mūzikas pavadījumā.
Lai skaisti dejotu, nav obligāti jāiemācās visas mūsdienīgās dejas. Pietiks, ar to, ja jutīsiet mūziku un būsiet apguvis pamatkustības. Vēl ir jāmāk sevi dejā pasniegt. Deja, kura tiek izpildīta nepiespiesti viegli, izskatīsies daudz elegantāk, nekā deja, kurā tiek pasniegtas nesaprotamas kustības.

Ja vīrietis ir iereibis, viņš nedrīkst uzlūgt sievieti.

Savukārt, sieviete rīkosies pareizi, ja nepieņems iereibuša vīrieša uzaicinājumu dejot.

Izvēlēties partneri, vajag nemanot. Nebūs pieklājīgi, ja jūs pētīsiet visas no galvas līdz kājām. Nav pieklājīgi uzlūgt no attāluma, ar kaut kādām zīmēm. Tas būs tikai dabiski, ja labi audzināta sieviete, neatbildēs uz galvas mājienu vai mirkšķināšanu.

Lūdzot uz deju, vīrietis pienāk pie sievietes tuvu klāt un lūdz atļauju, mazliet paklanoties. To var izdarīt bez vārdiem, tikai paklanoties. Sieviete izrāda savu piekrišanu ar vieglu galvas mājienu un smaidu. Nav nekādas vajadzības izrādīt īpašas emocijas, sakarā ar to, ka esat uzlūgta. Ceļaties kājās mierīgi un ar cieņu.

Ja sieviete pirms tam, deju ir apsolījusi kādam citam, tad viņai jāpasakās par uzaicinājumu un jāpasaka, ka šī deja jau ir apsolīta citam.
Atklātos vakaros, var atteikt nepazīstamam cilvēkam, nepaskaidrojot iemeslu.

Ja sieviete deju ir atteikusi, tad vīrietis paklanās un iet projām. Ja viņš ļoti grib dejot ar šo sievieti, tad var uzlūgt viņu atkāŗtoti. Ja atteikumu saņem otro reizi, tad ir jāsaprot, ka uzlūgt vairāk nav vērts. Atteikt divas reizes pēc kārtas, bez iemesla, nav pieklājīgi. Ja sieviete vīrietim ir atteikusi, nav pieklājīgi uzlūgt to sievieti, kura sēž blakus
Apsolītā deja pienākas tam, kuram tika apsolīta. Ja sieviete ir ieradusies ar pavadoni, tad jālūdz atļauja arī viņas pavadonim. Neviens labi audzināts cilvēks neatteiks, pat greizsirdīgs vīrs nepateiks ‘’nē’’.

Pēdējais vārds pieder sievietei. Ja sieviete ir atteikusies šo deju dejot ar savu pavadoni, viņš var pateikt: ‘’ Mana pavadone negrib šo deju dejot’’. Ja tādas atbildes nav, tad ir jāvēršas pie dāmas. Viņai ir tiesības atteikt un tad iet dejot ar savu partneri. Ja viņa uzaicinājumu ir pieņēmusi, tad viņa savam partnerim viegli pamāj ar galvu.
Dodoties deju zāles virzienā, vīrietis sievieti palaiž sev pa priekšu, bet ja ir vieta, tad iet viņai blakus, pie labās rokas.

Deju vada partneris. Stājai jābūt taisnai. Nav skaisti, ja meitene ir izliekusies atmuguriski un starp dejotājiem ir liels attālums. Ja kleitai ir dziļš izgriezums, tad uz plikas muguras roku likt nedrīkst, to liek uz dāmas sāniem. Vīrietim visu laiku jāseko, lai sievietes kleita netiktu pacelta, sagriezta uz sāniem, netiktu saburzīta. Vīrietim nedrīkst būt nosvīdušas rokas.

Dejas laikā, sieviete nedrīkst neko turēt rokās, izņemot kabatlakatiņu, ja tāds viņai ir nepieciešams.

Dejot var klusējot, bet pieklājīgāk būs izrādīt savu cieņu un mazliet parunāt.

Nav pieklājīgi dziedāt vai svilpot līdzi mūzikai. Saduroties ar citu pāri, vīrietis vienmēr atvainojas, pat ja vainīga ir partnere. Ja vīrietis dejas laikā sāk nepiedienīgi uzvesties, tad sieviete var deju pārtraukt un palūgt, lai viņš to pavada atpakaļ, līdz viņas vietai. Kad deja beidzas, vīrietis dāmu pavada līdz viņas vietai.

Sarunu, kura tika iesākta dejas laikā, vīrietis var pabeigt stāvot blakus partnerei.

Ja jūs sēžat pie galda, tad pirms uzlūdzat dāmu, kura sēž pie blakus galda, jums vispirms ir jāuzlūdz sievietes, kuras sēž pie jūsu galda. Ja sieviete ir uzlūgtu uz sabiedrisko izklaidēšanās vietu un ir aizgājusi dejot ar citu vīrieti, tad vīrietis var uzlūgt citu sievieti.

Kādreiz pasākumos ir dejas, kur uzlūdz sievietes. Ja uzlūdz sieviete, vīrietis atteikt nedrīkst.

Vakaram beidzoties, vīrietis parasti pavada mājās to, sievieti, ar kuru dejoja pēdējo deju. Ja dāma ir ar mieru, tad vīrietis parūpējas par virsdrēbēm un palīdz viņai saģērbties.

dejosana un muzika

Dejas un Mūzika

Vai jūs esat dzirdējuši teicienu, ka sader, kā cimds ar roku? Nu tad dejošana un mūzika ir tās lietas, kas tieši šādi sader un, piemēram dejošana bieži vien ir bezjēdzīga bez mūzikas tieši tāpat, kā cimds bez rokas arī ir gandrīz vai bezjēdzīgs, jo ko gan tu darīsi ar cimdu, ja ne to vilksi roka, un kā gan tu dejosi bez mūzikas ritma vai kādas citas ritmiskas skaņas?

Noteikti, ka mūzika un dejošana un abi šie brīvās izpausmes veidi ir attīstījušies roku rokā un ja mainās viens tad arī mainās otrs, jo es nezinu, kā varētu, piemēram dejot valsi pie mūsdienu deju mūzikas vai arī, kā mūsdienu breiku vai tektonika varētu dejot pie klasiskās mūzikas. Tieši tāpēc arī lēnām mainoties mūzikas stiliem mainās deju stili. Un tas liek secināt, ka visticamāk, ka mūzika nāca pirmā un tikai pēc tam radās dejošana. Un tas arī būtu loģiski, jo izdzirdot kādu tiešām labu deju ritmu vai dziesmu ķermenis pats sāk šajā ritmā kustēties un bieži vien sāk kustēties kāja vai arī kratīties galva. Un šīm kustībām nav ja-būt lielām, jo pat vismazākā kājas kustināšana var tikt uzskatīta par dejošanu, jo tu mūzikas ritmā kustini kādu ķermeņa daļu. Mūzikai un dejošanai ir jāiet kopā, jo lai gan mūzika ir iedomājama bez dejām, tomēr dejošana bez mūzikas liekas jocīga un cilvēki skatoties no malas noteikti padomātu, ka šis cilvēks ir traks, jo viņš lokās un kratās bez nekāda redzama kairinājuma. Bet, ja tiek spēlēta mūzika tad uzreiz šī situācija mainās un ir saprotamas šīs kustības un to cēlonis.

Mūsdienās dejošana vairs nav tik populāra, kā agrāk, bet tik un tā jebkurā vietā, kur tiek spēlēta mūzika notiek dejas un dejošana un cilvēki šādi izrāda savas jūtas, savu patikšanu un lokanību gan lai izklaidētos, gan lai iepatiktos otra dzimuma pārstāvjiem. Piemēram, padomājiet, kā klubos vienmēr ir skaļa mūzika un vidū ir novietota deju grīda, lai cilvēki tur dotos iztrakoties un parādītu savu lokanību un kustības, ko viņi ir iemācījušies.

Dejošana nav ļoti svarīga dzīves sastāvdaļa un atklāti sakot man ir grūti saprast, kāpēc cilvēki visu laiku dodas dejot un mēģina mācīties dažādas kustības un vēl vairāk ņem ātros kredītus lai varētu nosegt savas dejošanas izmaksas. Bet acīm redzot šī ir pietiekoši populāra darbība un lielākā daļa cilvēku arī izvēlas mācīties dejot un šādi iztrakoties un izpriecāties.

balets

Balets

Balets ir deju mākslas veids, kurš radās jau 15. gadsimtā Itālijā, kur sākumā tas bija vienkāršs performances stils, bet pēc tam lēnām pārtapa par to tehniski precīzo un skaisto deju mākslas veidu, ko mēs šobrīd varam redzēt baleta izrādēs. Baleta pirmsākumi ir meklējami Itālijā Luija četrpadsmitā laikā, kurš jau no bērnības bija ļoti liels mūzikas un dejošanas lietpratējs un viņš tad arī radīja pirmo oficiālo baleta skolu, kas bija Rojālo deju akadēmija, kur tad arī tika apmācīti pirmie profesionālie baleta dejotāji. Šī organizācija pēc tam tad arī apmācīja citus baleta trenerus un tos sertificēja, lai radītu pēc iespējas kvalitatīvāku deju stilu ar noteiktiem likumiem un vispārzināmām kustībām. Līdz 1830. gadiem jau Balets bija kļuvis par pierastu lietu Itālijas kultūrā un tāpēc baleta skatītāju apmeklējums samazinājās, bet šo mākslas stilu pārņēma Dānija un Krievija, kurās tad palēnām, bet pamatīgi uzplauka dažādi jauni baleta stili un dažas ļoti slavenas baleta skolas. Un tikai ap pirmā pasaules kara sākumu tad balets atgriezās plašākā Eiropas reģionā un galvenais spiediens bija tieši no dažām Krievu baleta grupām, kas bija ļoti populāras un spēja iekarot daudzu skatītāju uzmanību.

Baletā ir daudz un dažādas ļoti precīzas kustības, kuras ir jāizpilda un šis deju stils tiek pamatā dejots uz pirkstgaliem, kas tad to padara tik ļoti atšķirīgu no citiem deju veidiem. Pamata baleta kustību klāsts tika izdomāts jau Itālijā šī deju stila sākuma posmā un tāpēc daudzas kustības vēl jo projām tiek sauktas tieši Franču valodā. Bet gadiem ejot jaunās kustības, kas ir nākušas klāt ne vienmēr tiek sauktas franču terminos un tāpēc baleta valoda var tikt uzskatīta par pamatā Franču, bet ar dažādiem dialektiem. Baletam ir dažādi stili sākot no romantikā baleta līdz klasiskajam baletam un jaunmodīgajam neoklasiskajam baletam, un katrs no šiem stiliem ienes savu elpu uz skatuves un lai kārtīgi izprastu šī deju stila un šīs mākslas būtību ir jāredz tie visi, jo noskatoties vienu ir tas pats, kas paskatīties uz kubiku no vienas malas un teikt ka tas ir plakans.

Jaunās paaudzes baleta skolotājiem un mācekļiem ir jāmāk un jābūt dabīgiem visos baleta stilos, kas padara šo mākslu vēl tik daudz sarežģītāku un lai kļūtu par labu baleta dejotāju ir nemitīgi jātrenējas un kā šie treniņi apstājas, tā iemaņas ātri vien pazūd, jo šajā deju stilā tiek izmantoti daudz un dažādi muskuļi, kas ikdienā netiek speciāli trenēti. Bet kopumā balets ir kļuvis par neatņemamu dejas mākslas sastāvdaļu un mūsdienu baleta izrādē tiek iekļauti arī citu deju stilu elementi un kopumā tiek veidots pilnvērtīgs šovs kas vienmēr liekas interesants un aizraujošs, bet arī nopietns un romantisks.

karsejmeitenes

Karsējmeitenes

Karsējmeitenes, jeb karsējas, kā arī viņas mēdz dēvēt ir tas deju veids, kas tiek pielietots dažādu spēļu puslaikos, lai uzmundrina’tu gan komandu gan arī skatītājus rādot gad dažādus deju soļus gan lēkājot un protams arī izsaucot dažādus uzmundrinošus saukļus. Amerikā vien tiek lēsts, ka ir vairāk kā 1.5 miljoni karsēju un pateicoties dažādām filmām par karsējmeitenēm visā pasaulē šis deju veids ir guvis ļoti lielu popularitāti un atpazīstamību.

Karsēju aizsākumi ir meklējami jau 18. gadsimtā, kad dažādos sporta pasākumos tika veidotas organizācijas, kas centās uzmundrināt sportistus un, protams, arī skatītājus ar dažādiem saucieniem. Sākumā karsēšana jeb uzmundrināšana bija tikai vīriešu nodarbe un parasti tie bija studenti no tās pašas komandas, kas spēlēja uz laukuma, kuri atbalstot savu komandu kliedza dažādus saukļus, kā “ātrāk”, “stiprāk”, “tālāk”, “uz priekšu!” utt. Un tā tas turpinājās līdz pat 1920. tajiem gadiem, kad šajā nodarbē sāka iesoļot arī sievietes, un pēc dažādiem datiem pašlaik sievietes sastāda 97% no uzmundrināšanas dejām un tāpēc arī mēs visi zinām vārdu karsējmeitenes nevis karsēji. Sākumā karsējmeitenes darīja to pašu, ko vīrieši un kliedza dažādus saukļus un lēkāja uz laukuma. Bet pamazām līdz ar otrā pasaules kara sākumu kad vīrieši lielākoties visi devās karā, tad sievietes pārņēma stafeti un sāka organizēt kartografētas dejas mūzikas ritmā un pamazām izveidoja šo deju stilu līdz tam, kāds tas ir redzams pašlaik. Un, jo atvērtāka kļuva kultūra, jo arī īsāki palika šo meiteņu tērpi, kas tad arī noveda pie mūsdienu skaistajām karsējmeitenēm, kas ar saviem augumiem un kustībām uzmundrina fanus, kas pārsvarā ir tieši vīrieši.

Lai gan sākumā karsējas bija tikai koledžas sporta veidos, tomēr pamazām šī nodarbe nonāca arī līdz lielajiem profesionālajiem sporta veidiem un 1950. gados sāka organizēties pirmās profesionālās karsējmeiteņu grupas, kas dejoja gan amerikāņu futbola gan basketbola un arī futbola puslaikos. Un mūsdienās pamatā karsējmeitenes ir redzamas tieši basketbolā un amerikāņu futbolā, kur tad ir gan profesionālās līgas gan arī amatieru līgas gan augstskolās gan arī vidusskolās.

Bet karsējmeitenes, lai gan skaisti dejo un uzmundrina skatītājus, tomēr ir viena no visnedrošākajām deju nodarbēm, jo piramīdas un bīstamie triki, ko šīs meitenes rāda var būt diezgan bīstami un nokrišana no liela aukstuma bieži vien beidzas ar lauztiem kauliem un stipriem sasitumiem. Karsējmeitenēm ir vissliktākā statistika, kas attiecas tieši uz nopietniem savainojumiem un tas savukārt parāda cik bīstams ir šis sporta veids, un kopumā karsēju pasaulē ir bijušas vairāk kā 100 tiešām nopietnas nelaimes kur iesaistīta ir nāve vai nopietna sakropļošana. Tāpēc jaunajām karsējām ir jābūt ļoti uzmanīgām un jātrenējas ļoti ļoti daudz, lai šādai negadījumi nenotiktu!

dejosana

Kāpēc mēs dejojam?

Mēs taču visi zinām, kas ir dejošana un kad redzam kādu kustamies mūzikas ritmā uzreiz varam saprast, ka viņš dejo. Bet kas tad īsti ir dejošana un kāpēc mēs vispār dejojam?

Dejošana jau no seniem laikiem ir bijis veids, kā socializēties, sadraudzēties un piesaistīt savas otrās pusītes uzmanību. Lai gan cik banāli tas neizklausītos, bet dejošana tiek izmantota, lai piesaistītu pretējo dzimumu tieši tāpat, kā tiek izmantota nauda vai skaists augums un tie cilvēki, kas prot dejot ar šīm prasmēm parāda saviem skatītājiem, ka viņiem ir labi gēni un viņi prot valdīt pār savu ķermeni. Ja mēs salīdzinātu divus cilvēkus, vienu, kurš māk dejot un otru, kurš to neprot, tad uzreiz liktos, ka tas kurš prot dejot ir ekstraverts, viņš prot labi komunicēt un viņš ir daudz aktīvāks un jautrāks, bet tas, kurš neprot dejot liksies mazliet dīvains, kluss un sociāli neaktīvs. Ja tu esi iemācījies dejot, tas nozīmē, ka tu proti valdīt pār savu ķermeni un tas arī parāda pretējā dzimuma pārstāvjiem to, ka tev ir koordinācija, nav nekādas slimības un tātad tas liek viņiem zemapziņā saprast, ka tavi gēni būs pietiekoši labi, lai ar tevi varētu reproducēties.

Bet dejošana noteikti nav tikai domāta tāpēc, lai piesaistītu savu otro pusīti, un nereti mēs mūzikas ritmā dejojam arī vienatnē, kad neviens neskatās. Lai saprastu, kāpēc mēs tā darām sākumā ir jāapskata tas, kāpēc tad mums patīk mūzika. Mūzika dod mums labas emocijas, tā uzmundrina mūs un stimulē mūsu smadzenes, nu tad lūk arī dejošana var stimulēt tieši tās pašas smadzeņu daļas, ko mūzika un ja abas lietas tiek darītas kopā, tad ir iesējams panākt dubultu efektu. Dejojot mēs atbrīvojamies, mazinās stress un kopumā uzlabojas garastāvoklis, jo mēs atbrīvojamies un ļaujamies mūzikas ritmam, kas ir ļoti nepieciešams mūsdienu saspringtajā dzīves ritmā. Nav nozīmes, kādu deju žanru tu izmanto, sākot no breikošanas un beidzot ar baletu, visi šie deju veidi padara tevi priecīgāku un dod tev laimes sajūtu.

Dejošanai ir vēl viens aspekts, ko mēs neapskatījām un tas ir tāds, ka skatītājam, kas vēro dejotāju bieži vien gribās viņam pievienoties un veikt tieši tās pašas kustības tādā veidā labi pavadot laiku un izveidojot ne-vārdisku saikni starp tevi un tavu partneri. Redzot dejotājus bieži vien ir redzams, ka dejo pārī sieviete un vīrietis un tādā veidā tie abi dalās ar šīm emocijām un izprot viens otra kustības, veidojot tandēmu, kas jau ir sadarbība starp diviem prātiem darot vienu un to pašu darbību.

Atbilde uz to, kāpēc mēs dejojam nav viegla un tur ir iesaistīti ļoti daudz aspekti sākot no vienkāršas garastāvokļa uzlabošanas un atslābināšanās līdz savas otras puses piesaistei, vai vienkārša mūzikas ritma izjušanai, ļaujoties savam ķermenim kustēties šajā ritmā. Bet viens ir skaidrs – cilvēki ir dejojuši pagātnē, dejo tagadnē un arī dejos nākotnē, jo šī nodarbe ir teju vai mums iedzimta un pat bērnam izdzirdot mūziku, kas viņam patīk viņš noteikti kustēsies līdzi mūzikas ritmam, un it sevišķi, ja viņam priekšā to parādīs viņa vecāki.

deju stili

Deju dažādība

Dejošana ir viens no mūsu sociālākajiem komunikācijas veidiem un to dara visās kultūrās un visādi gadagājuma cilvēki, bet parasti dejo tieši jauni cilvēki, kas tādā veidā izrāda savu brīvību, dzīvesprieku un lokanību. Dejošanas veidi ir izveidojušies daudz un dažādi un tie arī nemitīgi mainās un iet līdzi gan laikam gan arī mūzikas ritmiem, kas pašlaik ir populāri. Dejošanas attīstībai būtu jāveltī vesels raksts, bet šodien es tieši gribētu apskatīt dažādos deju veidus:

Tradicionālās dejas – Tradicionālāsdejas ietver sevī tādus deju žanrus, kā stampāšanu(tap dance), džeza dejas, balles dejas, disko dejas un Boogie-woogie dejas. Šīs dejas kopumā sastāda dejas, kas ir bijušas pasaulē jau gadu desmitiem ilgi un kurās tiek izmantota veclaicīga mūzika.

Brīvā stila – Brīvā stila mūzika ir izveidojusi lielu piekrišanu un tāpēc arī brīvā stila dejas, kā lēkāšana, Boogijs un Neona dejas (neonstyle) ir populāras starp dažāda gadagājuma cilvēkiem, bet šīs nav ielu dejas bet gan tieši brīvā stila, kur dejotājs pats var izpaust un veidot savus deju ritmus. Un šeit tad arī ietilpst dejas, kas nav iekļautas citās kategorijās.

Ielu dejas – Ielu dejas pašlaik ir populārākais deju stils un šajā kategorijā ietilpst gan Breika dejas gan dažādi hip-hopa elementi un arī džerkošana, twerkošana, klauna gājiens, un dažādi citādi mazāk zināmi dej stili. Šeit m=amatā ir tās dejas, kas redzamas dažādās ielu dejošanas filmās un tāpēc arī šis stils tiek popularizēts!

Elektronisās mūzikas dejas – Pie jaunākās un populārākās elektroniskās mūzikas arī ir iespējams dejot un šeit tad ir tādi deju stili, kā graindošana, brīvais steps, disko dejas, elektro dejas, lēkāšana, shuffle un vēl citi mazāk zināmi stili. Kopumā šīs dejas ir populāras tieši nakts klubos un citās vietās, kur tiek spēlēta jaunākā tipa mūzika.

Vēsturiskās dejas – Vēsturiskās dejas sevī ietver gan Folka dejas gan tādas, kā lauku dejas un arī pus klasiskos deju stilus un baskāju dejas un būtībā ir visi deju stili, kas ir dažādu valstu tradīcijās un tāpēc arī mūsu dziesmu un deju svētku tautiskās dejas tiek ietveras pie vēsturiskajām dejām.

Latīņamerikas dejasLatīn-amerikas dejas ir zināmas, kā vienas no skaistākajām un mundrākajām dejām ar visliekāko kustību amplitūdu un šeit tiek ietverta mamba, rumba un samba un citas līdzīgas dejas, kur ir jāgroza gurni un tās var dejot vai nu vienatnē vai arī pārī. Parasti latīnamerikas dejas tiek uzskatītas par vienas no “seksīgākajām” dejām, un vīriešiem parasti patīk skatīties, kā sievietes tās izpilda!

Swinga dejas – Un pēdējā kategorija, ko šodien apskatīsim ir swinga dejas, kas mūsdienās vairs nav populāras, bet šeit tiek ietverti tādi stili, kā jeivs, leroks, dename un balboa. Kopumā swinga dejas vēl jo projām ir sastopamas dažādās pasaules vietās bet to popularitāte ar katru gadu sarūk.