Dejas un veselība.

Cilvēki dejo jau gadsimtiem ilgi. Tas sagādā gan emocionālu prieku, gan ļoti labi iespaido mūsu fizisko ķermeni.

Pareiza dejošana var ‘’savākt’’ ķermeni, padarīt to noturīgāku pret slimībām, paaugstināt kopējo ķermeņa tonusu.

Nodarboties ar sporta deju dejošanu var sākt jebkurā vecumā – sākot no ļoti agra un beidzot jau ar cienījamu vecumu.

Dejošana laba ir tāpēc, ka neprasa pārforsētas slodzes: iesācēja organisms var pakāpeniski pierast pie augošās slodzes un sarežģītākiem uzdevumiem, kuri parādās treniņu laikā. Dejošana notiek dažādos tempos – liels temps ar lielu fizisku slodzi nomainās ar lēnu tempu un lēnām kustībām. Tas arī ir ļoti labi gan iesācējiem, gan profesionāļiem.

Dejas ļoti labi attīsta kustību koordināciju.

Tik tiešām, reti kad, dejotāji ir neveikli, ar asām kustībām un nepareizu stāju. Cilvēki, kuri dejo, brīnišķīgi pārvietojas lielā cilvēku pūlī, nekad vai reti kad aizķeras aiz pretimnākoša cilvēka, nekad neuzkāpj uz ķepas sunim vai kaķim, nemaz nerunājot par cilvēku kājām.

Dejas veicina labas stājas veidošanos.

Dejas veicina ne tikai labas stājas veidošanos bet veicina arī skaistas gaitas veidošanos. Pat, ja jums kādreiz ir izdevies redzēt, ka no deju laukuma projām aiziet sakumpis partneris un ar neglītu gaitu – partnere, tad, lūdzu, nedomājiet, ka tās ir dejošanas sekas. Varbūt, partnerim padusēs spiež fraka un viņš pavisam nejauši, kāda figūras izpildes laikā, partnerei, ar papēdi uzkāpa uz kājas…kuram tad te būs skaista gaita!

Dejas attīsta elpošanas sistēmu.

Tik tiešām, dejas ļoti labi attīsta elpošanas sistēmu, jo tikai profesionālie dejotāji var traukties ar neaprēķināmu ātrumu pa parketu, izdejojot sarežģītus elementus , ne uz brīdi neapstāties un vēl dejas laikā paspēt ar savu partneri apspriest konkurentu kļūdas, tiesnešus, viņu pašu nepareizi izdejotos soļus! Regulāra dejošana, patiešām, reāli palīdz atbrīvoties no saaukstēšanās slimībām, bronhītiem, kā arī atvieglo slimības gaitu slimniekiem, kuriem ir astmas lēkmes.

Ir zināms, ka dejas pagarina cilvēka mūžu, veicina organisma kopēja tonusa uzlabošanos, saglabā cilvēka darba spējas un dzīvesprieku līdz mūža pēdējām dienām.

Vai jums ir kādreiz nācies sastapt depresīvu dejotāju, kurš jau ir pensijā? Nē? Man arī nav gadījies, jo tādu vienkārši nav! Kādu ļaunumu dejas var nodarīt, atbilde – nekādu! Bet, diemžēl, arī dejotājiem ir savas vājās vietas – un tās ir kājas. Kājām ir jāiztur liela slodze.

Bet, problēmas ar kājām, bieži vien ir problēmas ar apaviem. Apavi, šajā sporta veidā, ir tieši tas elements, uz kura nekādā gadījumā nedrīkst ekonomēt. Apaviem jābūt mīkstiem, ērtiem, vajadzīgā izmēra un vajadzīgā platuma.

Partneriem ir jābūt atbilstošiem augumiem, ja tādi tie nav, tad var veidoties mugurkaula izliekums. Tāpēc tiek uzskatīts, ka ideālā starpība, partneru augumos drīkst sasniegt 10 – 15 centimetru. Tas ir noteikts ne tikai estētisko apsvērumu dēļ , bet arī dejotāju fiziskās veselības dēļ.

Kādreiz mugurkaula izliekums veidojas tad, kad dejotāji nepareizi dejo Eiropas dejas. Tātad, nepareiza dejošana ir kaitīga mūsu veselībai!

Dejas atzītas par sporta veidu.

 

1997. gada 8. septembrī sporta deju pasaulē notika svarīgs notikums – šajā dienā Starptautiskā Olimpiskā komiteja paziņoja par sporta deju uzņemšanu Starptautiskajā Sporta Deju Federācijā.

Agrāk dejas tika uzskatītas par mākslu. Mūsdienās balles dejas uzskata par ‘’artistisku’’ sporta veidu. Kāpēc dejas var uzskatīt par sportu? Tāpēc, ka tās no dejotāja pieprasa tādas īpašības, kuras lielākoties ir raksturīgas sportistiem

Fiziskais spēks.

Balles deja, ņemot vērā to intensīvumu un sarežģītos elementus, var salīdzināt ar dejām uz ledus.

Lokanība un koordinācija.

Šīs īpašības ir vajadzīgas lai varētu veikt manevrus uz parketa izpildot dažādas figūras un līnijas. Līdzības varam saskatīt ar tādiem sporta veidiem, kā lēcieni ūdenī, burāšanas sacensības, sērfings, basketbols, pat futbols, mākslas vingrošana.

Ritma sajūta.

Visiem balles deju sacensību dalībniekiem vajag nodemonstrēt savu mūzikas un ritma izjūtu, tieši tāpat, kā tas ir vajadzīgs mākslas vingrošanā.

Izturība.

Sporta deju sacensības notiek vairākos etapos. Katrā etapā dejotājiem jānodejo 5 dejas, kuras ilgst 2 minūtes. Pētījumi, kuri tika veikti 1996. gadā, parādīja, ka dejotāju muskuļi un elpošanas ritms pēc 2 minūšu dejošanas atbilst tādiem pašiem rādītājiem, kā velosipēdistiem, peldētājiem un skrējējiem, kuri ir veikuši vidējas distances.

Disciplīna un komandas gars.

Sporta dejas – komandas sports. Par komandu var būt viens pāris. Komandu var sastāvēt no 8 pāriem – 16 cilvēkiem. Disciplīna šeit ir ļoti stingra, jo visiem pāriem vajag kontrolēt savu atrašanās vietu, nesaduroties ar citiem pāriem.

Grācija un stils.

Līdzīgi kā daiļslidošanā un mākslas vingrošanā arī sporta dejās veiksme lielā mērā ir atkarīga no plastiskām kustībām un no skaista, deju pāra, vizuāla skata. Augstākā līmeņa sportisti, jebkurā sporta veidā, izturas pret savu sirds lietu pašaizliedzīgi. Visi šie sporta veidi ietver sevī sacensības un paredz tādu dalībnieku līmeni, kuriem ir iespējams tālāk piedalīties dažādos sporta pasākumos. Bet neviens no šiem sporta veidiem neatbilst kritērijiem ‘’Ātrāk, augstāk, tālāk’’. Droši vien tiem labāk derēs – ‘’precīzāk, graciozāk, artistiskāk’’.

Sporta dejas – tas nav hobijs, tas ir dzīves veids.

Ja aizraušanās ar dejām ir nopietna, tad galvā visu laiku ir tikai dejas. Nav svarīgi, vai tu ēd pusdienas, brauc autobusā, klausies mūziku – ausīs tev visu laiku skan deju mūzika un tu skaiti ritmu, iztēlojies kustības un apsver jaunas idejas. Citādāk nemaz nevar būt. Jo treniņi tik ātri beidzas un kad tu uz tiem atnāc, tev jau ir jāzina, ko tieši tu gribi mēģināt dejot. Treniņi pārsvarā notiek katru dienu, dejotāji paši izvēlas, viņi grib dejot ar treneri vai vieni paši.

Augsti rezultāti nenāk tāpat vien – ir jāiegulda milzu darbs, lai tos sasniegtu. Bet galvenais ir domāt, meklēt jaunus, oriģinālus risinājumus.

Kas ir jāzina, ja jūsu bērns dejo.

Skaista stāja, lokanība, koordinācija, līdzsvars, pieradums ar cieņu izturēties pret pretējo dzimumu. Dejošanā ir tik daudz plusu, ka arvien vairāk un vairāk vecāku izvēlas vest bērnus uz deju zāli. Šajā izvēlē vārēs izvairīties no daudziem vilšanās brīžiem, ja jau laicīgi būs iespēja zināt mīnusus. Tipiskās bērnu dejošanas problēmas komentē psihologi.

Daudzus jautājumus vecāki risina balstoties uz citu pieredzi. Vienmēr ir iespēja griezties pēc palīdzības pie citiem, kuri jau bija saskārušies tieši ar tādu pašu problēmu. Tāpēc diez vai vajag “atklāt jaunu Ameriku” bērnu dejošanā.

Tomēr, vienmēr ir lietderīgi ieklausīties speciālistu padomos, salīdzināt viņu ieteikumus ar savu pieredzi un atcerēties, ka darbā ar sportiskajiem rezultātiem, vienmēr ir jāatceras par mazo dejotāju psiholoģisko komfortu.

Jo ātrāk, jo labāk?

Pieaugušie parasti domā, jo ātrāk bērnu atdos dejot balles dejas, jo ātrāk viņš sāks priecēt ar rezultātiem. Vai tas tā ir?
Dažas mammas atdot bērnus dejot jau tad, kad viņiem knapi ir palikuši trīs četri gadi un pat nenojauš to, ka tā var viņiem ļoti nodarīt pāri. Ja nu vienīgi treniņš tiek uzskatīts kā spēlē, tad jā, tas var nākt mazulim par labu.

Viņš attīstīsies fiziski un psiholoģiski sāks saņemt apmierinājumu. Tādā gadījumā ir jāsaprot, ka treniņi nevar bērnam būt pārlieku liela slodze. Lai viņš dejo un priecājas, tā, kā var. Nedrīkst likt tam trenēties un rāt viņu, ja viņš to negrib darīt, vai arī ja viņam kaut kas nesanāk. Un tomēr vispiemērotākais vecums balles deju uzsākšanai ir seši – septiņi gadi. Ne jau par velti tieši šajā vecumā bērni sāk apmeklēt skolu.

Septiņos gados bērnam jau kaut mazliet ir noformējusies psihe un šis vecums ir vairāk piemērots arī fiziskajai slodzei. Tāpēc padoms vecākiem – nevajag steigties! Panākumi dejās vairāk ir atkarīgi no vēļēšanās, tieksmes un dotībām, nevis no maksimāli agrāka ‘’starta”.

Vai viņš spēs?
Lai uzzinātu vai bērnam ir dotības dejot, nav obligāti sūtīt viņu uzreiz pie trenera. Var sākt ar mūziku mājas apstākļos.

Viena no visdrošākajām metodēm, kā to pārbaudīt, ir vērot, kā reaģē bērns, kad tiek ieslēgta mūzika.

Ja, viņš kaut mazliet, nav izmainījies dzirdot jautru, ritmisku mūziku, nesmaida un nelēkā dzirdot sambas melodiju, visticamāk, ka viņam labāk derēs citi, aktīvi sporta veidi.
Ja viņš ir temperamentīgs, artistisks, ar prieku reaģē uz mūzikas skaņām, droši vien, ka dejošana ir viņam atbilstošs hobijs. Kad bērns paaugas un sāk labāk saprast mūziku, tad sitot plaukstas var pārbaudīt viņa ritma izjūtu. Bērna komplekcijai – nav nozīmes.

Bet ja viņš negrib?
Kādreiz vecāki, mammas vai tēvi, ignorē bērna ‘’negribu’’, cerot uz to ‘’ka paaugsies un pateiks paldies’’. Vai ir vērts piespiest bērnu iemīlēt dejošanu vai vismaz padarīt to par ieradumu dejot?

Domāju, ka viss ir atkarīgs no bērna nevēlēšanās pakāpes dejot. Ja viņš vienkārši saka, ka negrib, tad var pamēģināt pierunāt viņu aiziet uz dažām nodarbībām. Ja pēc 3 – 5 nodarbībām interese neparādīsies, piespiest nav nozīmes.

Vecākiem nevajadzētu savu neapmierināto vēlmju dēļ spiest uz saviem bērniem. Ir jāļauj viņam pašam izvēlēties sev hobijus.

Protams, ka ar varu bērnus atdod dejot nevajag, jo tas var izraisīt bērnā nepatiku pret dejošanu, viņš var sākt darīt visu par spīti vecākiem, kuri mēģina viņu pierunāt iet uz dejām. Viņš nedejos. Nemaz nerunājot par skaistu un labu dejošanu.

Vecākiem ir jāsaprot, ja bērni negrib, nav ko viņus uz turieni vilkt, un nevajag likt viņiem mainīt savus uzskatus un panākt to, lai viņi saprot vecāku ’’gudro’’ lēmumu. Vienīgais, ko vecāki var darīt, tas ir pamēģināt bērnā pamodināt interesi par dejām. Kā to izdarīt? Var apmeklēt konkursus, uzstāšanos, paskatīties video. Ja vecāki redz, ka bērns ir kaut mazliet izrādījis interesi, tad var sākt ar bērnu runāt.

Mūsdienu deja.

Mūsdienu deja – tas ir kaut kas evolucionējošs, kaut kas tāds, kam ir tieša saskarsme ar mūsdienām. Mūsdienu dejās visu laiku, nepārtraukti tiek izdomātas jaunas kustības. Dejotāji necenšas visu laiku izmantot jau esošās kombinācija, viņiem ir svarīgi izzināt un sajust savu ķermeni, tāpēc viņiem ir svarīgi, lai kustības ir jaunu vēsmu pilnas. Mūsdienu dejas – nepārtraukts darbs ar savu ķermeni, savu fizisko dotību attīstība: spēka, lokanības, plastiskuma, izturības. Mūsdienu deja, tā ir brīvo stilu neaptverams salikums, tajā trenētais dejotāja ķermenis var izdarīt visu, uz ko tikai ir spējīga viņa vai horeogrāfa fantāzija.

Galvenais mūsdienu deju uzdevums – iziet ārpus ierastajiem ‘’iekaltajiem’’ kustību rāmjiem. ‘’ielaist kustību savā ķermenī, savās sajūtās’’ un ‘’ļaut tam visam notikt’’. Tieši tad arī notiks brīnums – tas, kuru sauc par ‘’Deju’’.

Nodarbību laikā tiek izmantotas dažādas struktūras un pieejas:
Ķermeni attīstoši vingrinājumi, pamats, kurš ļauj dejas laikā izmantot tēlaino domāšanu, palīdzēs fokusēt uzmanību telpā (iekšējā un ārējā), svarā, saasinās jūtīgumu un tā uztveri.

Vingrojumi uz grīdas, kuri tiek virzīti uz to, lai ķermenis tiktu atbrīvots no sasprindzinājuma un blokiem dažādās ķermeņa daļās, sagatavos elpošanu, artikulāciju un dziļos ķermeņa muskuļus.

Vingrojumi stāvus palīdzēs koncentrēties uzmanībai darbam ar locītavām, smaguma centra pārvietošanai, balsta stiprināšanai. Mūsdienu dejas bāzes programmas ir: balanss( balansa pārcelšana), artikulācija (impulss, inerce), gravitācija (smaguma centrs, darbs ar svaru), partneris. Nodarbības tiek veidotas kā pētnieciskais – piedzīvojumu materiāls ar dažādām tēmām. Nodarbību mērķis – doto jēdzienu ķermeniskā pieredze, sakarību nodibināšana starp tām, kā arī artikulāciju atšķirība starp tām.
Nodarbību struktūra:

Praktiskā nodarbība – veltīta tieši ķermeņa praksēm, kustībai un dejai.
Pētnieciskā daļa – artikulācija un sava ķermeņa izpaušana, dotās informācijas apmaiņas process starp dalībniekiem un diskusijas.

Deja MODERN (CONTEMPORARY) parādījās kā protests pret baletu, kā protests pret tā pasakainajām formām. Baletā, kā jau zināms, ir 172 kanoniskās pozīcijas. Modernajā dejā šobrīd ir vairāk par vienu miljonu diviem tūkstošiem, un neviens pat nezina, vai tas ir beigu skaitlis vai nē.

Atšķirībā no džeza vai klasiskās dejas šis virziens tika radīts uz kādas konkrētas personas radošuma pamata. Galvenie dejas MODERN principi ir: atteikšanās no kanoniem, jaunu tēmu un oriģinālu deju sižetu ieviešana.

Tā īsumā tiek saprasts termins modern. Tas ir, ne tikai ķermeņa kustību, bet arī sajūtu, kuras dzimst dejas laikā un dvēseles stāvokļa summējums. Kādreiz, to sauc par deju galvai, filozofisko deju. Moderna mērķis – tā ir harmonija ķermenī, dvēselē un galvā, kā arī šo visu trīs komponentu kopumā. Šeit ir daudz kustību, kuras izskatās atslābinātas, lēnas, līdzīgas jogas vingrinājumiem. Nav efektīgu džeza pozu, viss ir līgans un plūstošs. Moderns sniedz lielu labumu, bet ar to der nodarboties tad, kad jau ir sasniegta zināma fiziska sagatavotība.

Modernam ir pieņemams jebkurš muzikālais noformējums, sākot ar ērģeļu dievīgajām skaņām un beidzot ar mašīnu rūkšanu, cilvēku runāšanu vai klusumu.
Moderns – tā nav tikai tehnika, tā ir pasaules uztvere. Emocionālā bagātība – tā ir moderna priekšrocība.

Galvenā modern deju atšķirība no citām dejām – gravitācijas izmantošana un darbs ar sava ķermeņa svaru. Modern dejā piedalās viss ķermenis, tas nozīmē, ka par kustību pamatu kalpo mugurkauls. Un tieši darbs ar mugurkaula kustīgumu ir modern deju pamatā.

Modern dejas ideja ir ļoti svarīga. Tieši tā palīdz dejai kļūt emocionālai un ar jūtām ‘’pārpildītai’’. Cilvēks, kurš atrodas skatītāju zālē , ieslīgst ķermeņa grafikas un mūzikas okeānā. Skatītājs nejūt kaimiņus, nejūt zāles ierobežojumu, viņš pilnībā ieslīd izplatījumā, kur notiek darbība, pārceļas uz paralēlo realitāti – deju realitāti.

Deju etiķete.

Jau no seniem laikiem cilvēkiem patīk dejot. Šī mīlestība nav zudusi arī mūsdienās. It īpaši populāras dejas ir jauniešu vidū. Tāpēc, mācīties dejot vajag sākt jau agrā bērnībā, sākot ar tautiskajām dejām. Cilvēki, kuri māk dejot, nekad nejutīsies ierobežoti kompānijās, ballēs, kur pieņemts dejot labas mūzikas pavadījumā.
Lai skaisti dejotu, nav obligāti jāiemācās visas mūsdienīgās dejas. Pietiks, ar to, ja jutīsiet mūziku un būsiet apguvis pamatkustības. Vēl ir jāmāk sevi dejā pasniegt. Deja, kura tiek izpildīta nepiespiesti viegli, izskatīsies daudz elegantāk, nekā deja, kurā tiek pasniegtas nesaprotamas kustības.

Ja vīrietis ir iereibis, viņš nedrīkst uzlūgt sievieti.

Savukārt, sieviete rīkosies pareizi, ja nepieņems iereibuša vīrieša uzaicinājumu dejot.

Izvēlēties partneri, vajag nemanot. Nebūs pieklājīgi, ja jūs pētīsiet visas no galvas līdz kājām. Nav pieklājīgi uzlūgt no attāluma, ar kaut kādām zīmēm. Tas būs tikai dabiski, ja labi audzināta sieviete, neatbildēs uz galvas mājienu vai mirkšķināšanu.

Lūdzot uz deju, vīrietis pienāk pie sievietes tuvu klāt un lūdz atļauju, mazliet paklanoties. To var izdarīt bez vārdiem, tikai paklanoties. Sieviete izrāda savu piekrišanu ar vieglu galvas mājienu un smaidu. Nav nekādas vajadzības izrādīt īpašas emocijas, sakarā ar to, ka esat uzlūgta. Ceļaties kājās mierīgi un ar cieņu.

Ja sieviete pirms tam, deju ir apsolījusi kādam citam, tad viņai jāpasakās par uzaicinājumu un jāpasaka, ka šī deja jau ir apsolīta citam.
Atklātos vakaros, var atteikt nepazīstamam cilvēkam, nepaskaidrojot iemeslu.

Ja sieviete deju ir atteikusi, tad vīrietis paklanās un iet projām. Ja viņš ļoti grib dejot ar šo sievieti, tad var uzlūgt viņu atkāŗtoti. Ja atteikumu saņem otro reizi, tad ir jāsaprot, ka uzlūgt vairāk nav vērts. Atteikt divas reizes pēc kārtas, bez iemesla, nav pieklājīgi. Ja sieviete vīrietim ir atteikusi, nav pieklājīgi uzlūgt to sievieti, kura sēž blakus
Apsolītā deja pienākas tam, kuram tika apsolīta. Ja sieviete ir ieradusies ar pavadoni, tad jālūdz atļauja arī viņas pavadonim. Neviens labi audzināts cilvēks neatteiks, pat greizsirdīgs vīrs nepateiks ‘’nē’’.

Pēdējais vārds pieder sievietei. Ja sieviete ir atteikusies šo deju dejot ar savu pavadoni, viņš var pateikt: ‘’ Mana pavadone negrib šo deju dejot’’. Ja tādas atbildes nav, tad ir jāvēršas pie dāmas. Viņai ir tiesības atteikt un tad iet dejot ar savu partneri. Ja viņa uzaicinājumu ir pieņēmusi, tad viņa savam partnerim viegli pamāj ar galvu.
Dodoties deju zāles virzienā, vīrietis sievieti palaiž sev pa priekšu, bet ja ir vieta, tad iet viņai blakus, pie labās rokas.

Deju vada partneris. Stājai jābūt taisnai. Nav skaisti, ja meitene ir izliekusies atmuguriski un starp dejotājiem ir liels attālums. Ja kleitai ir dziļš izgriezums, tad uz plikas muguras roku likt nedrīkst, to liek uz dāmas sāniem. Vīrietim visu laiku jāseko, lai sievietes kleita netiktu pacelta, sagriezta uz sāniem, netiktu saburzīta. Vīrietim nedrīkst būt nosvīdušas rokas.

Dejas laikā, sieviete nedrīkst neko turēt rokās, izņemot kabatlakatiņu, ja tāds viņai ir nepieciešams.

Dejot var klusējot, bet pieklājīgāk būs izrādīt savu cieņu un mazliet parunāt.

Nav pieklājīgi dziedāt vai svilpot līdzi mūzikai. Saduroties ar citu pāri, vīrietis vienmēr atvainojas, pat ja vainīga ir partnere. Ja vīrietis dejas laikā sāk nepiedienīgi uzvesties, tad sieviete var deju pārtraukt un palūgt, lai viņš to pavada atpakaļ, līdz viņas vietai. Kad deja beidzas, vīrietis dāmu pavada līdz viņas vietai.

Sarunu, kura tika iesākta dejas laikā, vīrietis var pabeigt stāvot blakus partnerei.

Ja jūs sēžat pie galda, tad pirms uzlūdzat dāmu, kura sēž pie blakus galda, jums vispirms ir jāuzlūdz sievietes, kuras sēž pie jūsu galda. Ja sieviete ir uzlūgtu uz sabiedrisko izklaidēšanās vietu un ir aizgājusi dejot ar citu vīrieti, tad vīrietis var uzlūgt citu sievieti.

Kādreiz pasākumos ir dejas, kur uzlūdz sievietes. Ja uzlūdz sieviete, vīrietis atteikt nedrīkst.

Vakaram beidzoties, vīrietis parasti pavada mājās to, sievieti, ar kuru dejoja pēdējo deju. Ja dāma ir ar mieru, tad vīrietis parūpējas par virsdrēbēm un palīdz viņai saģērbties.