Dejas atzītas par sporta veidu.

 

1997. gada 8. septembrī sporta deju pasaulē notika svarīgs notikums – šajā dienā Starptautiskā Olimpiskā komiteja paziņoja par sporta deju uzņemšanu Starptautiskajā Sporta Deju Federācijā.

Agrāk dejas tika uzskatītas par mākslu. Mūsdienās balles dejas uzskata par ‘’artistisku’’ sporta veidu. Kāpēc dejas var uzskatīt par sportu? Tāpēc, ka tās no dejotāja pieprasa tādas īpašības, kuras lielākoties ir raksturīgas sportistiem

Fiziskais spēks.

Balles deja, ņemot vērā to intensīvumu un sarežģītos elementus, var salīdzināt ar dejām uz ledus.

Lokanība un koordinācija.

Šīs īpašības ir vajadzīgas lai varētu veikt manevrus uz parketa izpildot dažādas figūras un līnijas. Līdzības varam saskatīt ar tādiem sporta veidiem, kā lēcieni ūdenī, burāšanas sacensības, sērfings, basketbols, pat futbols, mākslas vingrošana.

Ritma sajūta.

Visiem balles deju sacensību dalībniekiem vajag nodemonstrēt savu mūzikas un ritma izjūtu, tieši tāpat, kā tas ir vajadzīgs mākslas vingrošanā.

Izturība.

Sporta deju sacensības notiek vairākos etapos. Katrā etapā dejotājiem jānodejo 5 dejas, kuras ilgst 2 minūtes. Pētījumi, kuri tika veikti 1996. gadā, parādīja, ka dejotāju muskuļi un elpošanas ritms pēc 2 minūšu dejošanas atbilst tādiem pašiem rādītājiem, kā velosipēdistiem, peldētājiem un skrējējiem, kuri ir veikuši vidējas distances.

Disciplīna un komandas gars.

Sporta dejas – komandas sports. Par komandu var būt viens pāris. Komandu var sastāvēt no 8 pāriem – 16 cilvēkiem. Disciplīna šeit ir ļoti stingra, jo visiem pāriem vajag kontrolēt savu atrašanās vietu, nesaduroties ar citiem pāriem.

Grācija un stils.

Līdzīgi kā daiļslidošanā un mākslas vingrošanā arī sporta dejās veiksme lielā mērā ir atkarīga no plastiskām kustībām un no skaista, deju pāra, vizuāla skata. Augstākā līmeņa sportisti, jebkurā sporta veidā, izturas pret savu sirds lietu pašaizliedzīgi. Visi šie sporta veidi ietver sevī sacensības un paredz tādu dalībnieku līmeni, kuriem ir iespējams tālāk piedalīties dažādos sporta pasākumos. Bet neviens no šiem sporta veidiem neatbilst kritērijiem ‘’Ātrāk, augstāk, tālāk’’. Droši vien tiem labāk derēs – ‘’precīzāk, graciozāk, artistiskāk’’.

Sporta dejas – tas nav hobijs, tas ir dzīves veids.

Ja aizraušanās ar dejām ir nopietna, tad galvā visu laiku ir tikai dejas. Nav svarīgi, vai tu ēd pusdienas, brauc autobusā, klausies mūziku – ausīs tev visu laiku skan deju mūzika un tu skaiti ritmu, iztēlojies kustības un apsver jaunas idejas. Citādāk nemaz nevar būt. Jo treniņi tik ātri beidzas un kad tu uz tiem atnāc, tev jau ir jāzina, ko tieši tu gribi mēģināt dejot. Treniņi pārsvarā notiek katru dienu, dejotāji paši izvēlas, viņi grib dejot ar treneri vai vieni paši.

Augsti rezultāti nenāk tāpat vien – ir jāiegulda milzu darbs, lai tos sasniegtu. Bet galvenais ir domāt, meklēt jaunus, oriģinālus risinājumus.