Mūsdienu deja.

Mūsdienu deja – tas ir kaut kas evolucionējošs, kaut kas tāds, kam ir tieša saskarsme ar mūsdienām. Mūsdienu dejās visu laiku, nepārtraukti tiek izdomātas jaunas kustības. Dejotāji necenšas visu laiku izmantot jau esošās kombinācija, viņiem ir svarīgi izzināt un sajust savu ķermeni, tāpēc viņiem ir svarīgi, lai kustības ir jaunu vēsmu pilnas. Mūsdienu dejas – nepārtraukts darbs ar savu ķermeni, savu fizisko dotību attīstība: spēka, lokanības, plastiskuma, izturības. Mūsdienu deja, tā ir brīvo stilu neaptverams salikums, tajā trenētais dejotāja ķermenis var izdarīt visu, uz ko tikai ir spējīga viņa vai horeogrāfa fantāzija.

Galvenais mūsdienu deju uzdevums – iziet ārpus ierastajiem ‘’iekaltajiem’’ kustību rāmjiem. ‘’ielaist kustību savā ķermenī, savās sajūtās’’ un ‘’ļaut tam visam notikt’’. Tieši tad arī notiks brīnums – tas, kuru sauc par ‘’Deju’’.

Nodarbību laikā tiek izmantotas dažādas struktūras un pieejas:
Ķermeni attīstoši vingrinājumi, pamats, kurš ļauj dejas laikā izmantot tēlaino domāšanu, palīdzēs fokusēt uzmanību telpā (iekšējā un ārējā), svarā, saasinās jūtīgumu un tā uztveri.

Vingrojumi uz grīdas, kuri tiek virzīti uz to, lai ķermenis tiktu atbrīvots no sasprindzinājuma un blokiem dažādās ķermeņa daļās, sagatavos elpošanu, artikulāciju un dziļos ķermeņa muskuļus.

Vingrojumi stāvus palīdzēs koncentrēties uzmanībai darbam ar locītavām, smaguma centra pārvietošanai, balsta stiprināšanai. Mūsdienu dejas bāzes programmas ir: balanss( balansa pārcelšana), artikulācija (impulss, inerce), gravitācija (smaguma centrs, darbs ar svaru), partneris. Nodarbības tiek veidotas kā pētnieciskais – piedzīvojumu materiāls ar dažādām tēmām. Nodarbību mērķis – doto jēdzienu ķermeniskā pieredze, sakarību nodibināšana starp tām, kā arī artikulāciju atšķirība starp tām.
Nodarbību struktūra:

Praktiskā nodarbība – veltīta tieši ķermeņa praksēm, kustībai un dejai.
Pētnieciskā daļa – artikulācija un sava ķermeņa izpaušana, dotās informācijas apmaiņas process starp dalībniekiem un diskusijas.

Deja MODERN (CONTEMPORARY) parādījās kā protests pret baletu, kā protests pret tā pasakainajām formām. Baletā, kā jau zināms, ir 172 kanoniskās pozīcijas. Modernajā dejā šobrīd ir vairāk par vienu miljonu diviem tūkstošiem, un neviens pat nezina, vai tas ir beigu skaitlis vai nē.

Atšķirībā no džeza vai klasiskās dejas šis virziens tika radīts uz kādas konkrētas personas radošuma pamata. Galvenie dejas MODERN principi ir: atteikšanās no kanoniem, jaunu tēmu un oriģinālu deju sižetu ieviešana.

Tā īsumā tiek saprasts termins modern. Tas ir, ne tikai ķermeņa kustību, bet arī sajūtu, kuras dzimst dejas laikā un dvēseles stāvokļa summējums. Kādreiz, to sauc par deju galvai, filozofisko deju. Moderna mērķis – tā ir harmonija ķermenī, dvēselē un galvā, kā arī šo visu trīs komponentu kopumā. Šeit ir daudz kustību, kuras izskatās atslābinātas, lēnas, līdzīgas jogas vingrinājumiem. Nav efektīgu džeza pozu, viss ir līgans un plūstošs. Moderns sniedz lielu labumu, bet ar to der nodarboties tad, kad jau ir sasniegta zināma fiziska sagatavotība.

Modernam ir pieņemams jebkurš muzikālais noformējums, sākot ar ērģeļu dievīgajām skaņām un beidzot ar mašīnu rūkšanu, cilvēku runāšanu vai klusumu.
Moderns – tā nav tikai tehnika, tā ir pasaules uztvere. Emocionālā bagātība – tā ir moderna priekšrocība.

Galvenā modern deju atšķirība no citām dejām – gravitācijas izmantošana un darbs ar sava ķermeņa svaru. Modern dejā piedalās viss ķermenis, tas nozīmē, ka par kustību pamatu kalpo mugurkauls. Un tieši darbs ar mugurkaula kustīgumu ir modern deju pamatā.

Modern dejas ideja ir ļoti svarīga. Tieši tā palīdz dejai kļūt emocionālai un ar jūtām ‘’pārpildītai’’. Cilvēks, kurš atrodas skatītāju zālē , ieslīgst ķermeņa grafikas un mūzikas okeānā. Skatītājs nejūt kaimiņus, nejūt zāles ierobežojumu, viņš pilnībā ieslīd izplatījumā, kur notiek darbība, pārceļas uz paralēlo realitāti – deju realitāti.